Rēzekne

Nevarēju netā atrast nevienu sakarīgu aprakstu par Rēzeknes upes laivošanas iespējām. Nu ko lai dara? Pašiem jāaizlaiž un jāievērtē. Par cik brīvdienas ir īsas, ātri piesviedām kartē starta vietu un plānoto finišu, laivu uz jumta un uz priekšu. Par cik ir augusts, nav ne jausmas, kāds būs ūdens līmenis…pavisam negribas ieberzties kā Tartakā jūlija vidū, kad laivu vilku 50% no sev atvēlētā brīvdienu laika, tāpēc laivošanu pa Rēzekni sākam no tilta, kas ir uz asfaltētā ceļa turpat pie Ratniekiem.

laivošanas maršruti

 

1.diena. 

Automašīnu sarunāju atstāt vietējā mājā kādu kilometru pirms tilta. 5ls par divām naktīm ir gana dāsns piedāvājums. Saimnieks ir pārlaimīgs par šādu žestu un atbrīvo vietu pat savā šķūnītī un ar savu auto aizved atpakaļ uz upi! Laivu noslidinu pa stāvā krasta nātrēm un Rēzeknes upes izpēte var sākties.

Laivošana pa upēm

Rēzeknes upe

Sākumā upe atgādina šauru grāvi, bet ūdens ir daudz un upes dibenu pat nevar saskatīt. Apkārt gari meldri pilni ar putniem un ūdenszāles. Mūsu tandēma kajaks slīd perfekti un pirmie iespaidi ir fantastiski. Upe līkumo pa pārpurvojušos pļavu, jo neredz ne cietzemi, nekādu lielāku koku, kas liecinātu par krasta esamību.

laivošana

laivošana

Par cik upē esam ielaidušies vēlā pēcpusdienā, jau laicīgi sākam skatīties apkārt un meklēt piestātnes vietu, jo sāk tumst un šķiet, ka purvs tik drīz nebeigsies.

Krasta meldros iebridis makšķernieks sveicina mūs krievu valodā un saka, ka te pirms dažiem gadiem igauņi ar smailēm rāvuši no Rāznas ezera uz Rīgu! …laikam to vien dara, kā pie upes stāv! Tieši pēc 2 stundām no sākuma, vēl nesasniedzot Rēzekne-Stoļerova šosejas tiltu, pamanām pļavu ar siena kaudzēm, kas liecina par to, ka šo izdevību garām nedrīkst laist un tūlīt starp gubām stāvēs arī mūsu telts.

upes

 

2.diena.

Rīts ir ļoti silts, kas liecina par cepienu visas dienas garumā. Bez dižas steigas brokastojam. Naktī ne vietējie iezemieši, ne suņi nav mūsu naktsmieru traucējuši…un vispār nav ne skaņas no civilizācijas. Siena gubas arī ir turpat, kur bija vakarā. Ar nelielām piepūlēm dabūjam smaili lejā pa gandrīz vertikālo krastu un iramies Rēzeknes virzienā.

 

Laivu noma

Kukurūza

Apkārt tikai pļavas, kukurūzas lauki un ganības. Upe kļuvusi nedaudz platāka un līdz ar to – nedaudz seklāka, bet smailes apakša grunti neskar. Pēc pāris stundām sāk parādīties pirmās dzīvības pazīmes, neskaitot govis upes malā. Pa kādai mājelei, mazdārziņam, peldošai pudelei… Drīz vien majestātiski virs koku galiem parādās Rēzeknes TV tornis…nezinu tā īsti, kam tas kalpo, bet nu lai ir TV tornis. Tie, kuri nav lietas kursā, skaidroju, ka laivošana pa Rēzeknes upi ietver arī laivošanu tieši cauri Rēzeknes pilsētai.

 

Rēzeknes TV

 

Beidzot esam zem koku lapotnes un saule vairs nesvilina plecus un rokas. Esam tādā kā mazdārziņu kvartālā. Ir arī dažas privātmājas. Interesanti tas, ka liela daļa pie upes dzīvojošo sabūvējuši tādus kā dambīšus, kuriem pāri var tikai tikt pārvelkot laivu. Laikam praktiskā nozīme šiem aizsprostiņiem ir ūdens ņemšanas ērtums. Lai vai kā – skats ir interesants.

Laivošana

laivošanas maršruti

 

Ik pa laikam samanām arī pa Latgales arhitektūras šedevram. Pie zemāk redzamā īpašuma nenociešamies un izkāpjam krastā ievērtēt, kā dzīvo piepilsētas latgalis. Skats visnotaļ interesants ar tornīšu jumtiņiem un plastmasas gulbīšu pāri dīķī. Īsta idille!

 

Arhitektūra

Latgales upes

 

Drīz vien samanām upes praktisko pielietojumu rēzekniešu izpildījumā – pāris sievas ievilkušas upē lielu paklāju un berž to ar kaut kādu mazgāšanas līdzekli, zemāk tantuks smeļ ūdeni savām mazdārziņa vagām, kāds mēģina noķert kādu zivteli, bet pa lielam rezumējot – upe pārsvarā kalpo kā lietotu riepu glabātuve.

 

riepas

 

Izdreifējot pa apakšu jaunam šosejas tiltam, mazdārziņi izzūd un šķiet, ka Prezidenta talku vietējie ir izmantojuši, lai nedaudz izvāktu drazas no šīs burvīgās upes. Atkal kļūst zāļaināks un šķiet, ka pilsētas ainavu tā arī neredzēsim, bet tūlīt arī parādās pirmās mājeles upes labajā krastā.

 

upju maršruti

cauri Rēzeknei

 

Tagad ir pats interesantākais. Nezinām vai kāds un cik bieži laivo pa šo upi, bet vietējie lielām acīm skatās uz mums kā uz citplanētiešiem, mēs uz viņiem. Centrālo Rēzeknes ielu remontē un tiltu tai skaitā, tāpēc ieguļamies laivā, lai patiltes armatūra neizduras cauri smadzenēm un esam jau, šķiet pie labākā vietējā restorāna – Rozālija, kas ir turpat pāris metri no ūdens upes krastā. Pārējiem ēdājiem arī šķiet interesants mūsu ierašanās veids.

PS. Steiks patiešām ir lielisks un forele arī. Noteikti vēlreiz iegriezīšos Rozālijā, kad būšu Rēzeknē. Must eat!

 

Rozālija hotel Kolonna

Rozālija

No naktsvietas līdz pilsētas centram esam tikuši 5 stundās. Kuņģi piesisti ar aktīvai atpūtai netipiskiem ēdieniem un ir laiks pamest pilsētu. Atklāti sakot, upe Rēzeknes centrā patiešām ir pievilcīga – pat krasti nostiprināti un izpļauti. Var samanīt arī kādu vēsturisku celtni un baznīcu.

 

pilsētas centrs

Rēzekne

 

Bet drīz krāšņums arī izbeidzas. Lai cik tas bēdīgi arī nebūtu, bet drazas ērtāk ir paslaucīt zem gultas, jo tur tās neredz. Uzfrišinātā fasāde ir aiz muguras un sākas realitātes šovs atlikušās dienas garumā! Atkal iepeldam mazdārziņu rajonā. Sākas pirmie koku sagāzumi, kas liek izkāpt no smailes un lavierēt pa brikšņiem, lai tiktu uz priekšu.

 

upju apraksti

tilti

Cauri mežam

 

Mazdārziņu apdzīvotāji ir parūpējušies par upes kolorīto izskatu. Šķiet, ka upē var atrast visu – riepas, sētas atgriezumus, pudeles, spuldzes, drātis un dārza instrumentus – kapļus, lāpstas, grābekļus. Peldas arī lupatas, veci spaiņi un pārtikas atkritumi. Samanām pat dārza mājiņas durvis un pat 1 gleznu!!! …un atkal riepas, riepas un vēl nedaudz riepas…

 

lavas foto

upes bildes

Latgale

Drīz atkritumu kalni paliek aiz muguras un sākas cīņa ar sagāzumiem. Lielu sanesumu nav, bet sagāzušies koki turpmākas 2 stundas nedaudz izved no pacietības. Beidzot Rēzeknes apvedceļš un uzreiz aiz tā – upes aizsprosts. Šķiet mantojums no padomju cilvēka vai kaut kas senāks. Turpat lauku māja upes malā un suns, kuram neapnīk riet ilgstošā laika termiņā. Saimnieki nerādās. Par cik esam līdz vidum slapji no laivas vilkšanas un vakars ir aukstāks par iepriekšējo, nolemjam nakšņot turpat privātā teritorijā, jo tālāk sazina kas un turpat jau tumsa klāt.

 

upju HES

upju HES

 

3.diena.

No rīta mostamies no tā, ka saimnieks ieradies un ķēries pie remontdarbiem. Viņš liekas netraucēts, ka teju vai viņa pagalmā telts un sveša laiva. Aprunājamies. Viņš priecīgs redzēt tūristus šajā vietā un ir otrais latgaliski runājošais vīrs no sastaptajiem brauciena laikā. Lāga vīrs zina stāstīt, ka upju cienītāji parasti sāk laivot aptuveni no Sakstagala, jo tur vairs nav koku sanesumu un upe ir daudzmaz braucama. Bet ko nu vairs, kāpjam smailē un ātri vien pazūdam aiz līkuma. Pirmo kilometru upe ir perfekta, plūst caur mežu ar Latvijas ierasto seklo upju augu valsti, kas lokās līdzi upes straumei…

 

latvijas daba

 

…bet prieki ir īsi, jo drīz jau atkal tik ierastais skats pie pirmās šķēršļu joslas. Vārdi šeit lieki.

 

Latvijas daba

laivošana

divi krasti

2krasti

Šādi skati sāk pavērties aiz katra otrā līkuma un šķiet rokas no laivas vilkšanas ir izstiepušās kā primātam līdz ceļiem. Par cik ir svētdiena un rīt jau atkal naudas pelnīšanas diena, nospraustais galamērķis šķiet pa šodienu neaizsniedzams. Koku sanesumi ir diezgan milzīgi, upe dziļa, tādēļ laivu nākas stīvēt augšā stāvajos krastos. Ja laivo ar vienvietīgu tukšu kajaku, tad tā varētu nebūt liela problēma, bet 40kg tandēma smaile ar kravu šķiet apnicīgs nesamais, maigi izsakoties.

 

koki upē

laivošana

 

Pie nākamā sanesuma jau slinkums vilkt fotoaparātu ārā, tādēļ pēc 3h intensīva fizo nolemjam mest mieru šai nodarbei. Uz kartes piesviežam koordinātes, kur varētu atrasties, saprotam, ka Jēkabpils-Rēzekne šoseja tepat netālu un velkam smaili auto rūkoņas virzienā. Vēl litrs sviedru un pasākums ir daudzmaz veiksmīgi noslēdzies.

 

ainavas

 

Rezumē.

Laivošana pa Rēzeknes upi ir diezgan interesanta, ja ir iekāre redzēt ko atšķirīgu no Vidzemes vai Kurzemes upēm. Atšķirība ir galvenokārt vietējās Latgales civilizācijas iezīmes, mazāk pati upe. Neskatoties uz pēdējās dienas „ieberzienu”, doma ir turpināt posmu līdz Lubānas ezeram, kas noteikti būtu kas mazāk nogurdinošs. Par cik neesmu pavasara palu laivošanas fans, grūti spriest, kā būtu laisties pa Rēzekni augsta ūdens laikā, bet arī vasaras karstumā tā arī ir ideāli laivojama. Protams, ar gumijas laivu tur nav ko iesākt – augštecē iestrēgsiet zālēs, lejtecē vilksiet pārdurto bezjēdzīgo gumijas gabalu uz tuvāko ceļu. Kanoe arī varētu būt par smagu, bet mēģināt var…no Sakstagala, kā tauta runā, šķiet jau noteikti. Kempinga vietas krastos gan nemanījām un telšu celšana varētu sagādāt nelielas neērtības, bet parasti nopietnam laivot gribētājam tas dižas problēmas nesagādā… 

Atpakaļ pie UPĒM 

***

 

Lasiet arī:

KO ŅEMT LĪDZI LAIVU BRAUCIENĀ

LAIVOŠANA AR BĒRNIEM. KAS JĀZINA UN KO ŅEMT VĒRĀ

PADOMI KAJAKA IEGĀDEI

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>