Gauja Inceptum 2

Laivojot Gaujas augštecē

Gauja Jaunpiebalga

 

Gaujas augšteces izpētes nolūkos, esam izlēmuši šovasar turpināt laivojumu no Melnbāržu ūdenskrātuves – no vietas, kur pirmais Gaujas izpētes brauciens noslēdzās. Par cik šie Gaujas posmi līdz šim nav guvuši popularitāti laivotāju vidū, vēl jo vairāk šis fakts rosina mūsu interesi ielūkoties šī Latvijas dabas nostūra piedāvājumā.
Ir saulaina jūlija diena un nokrišņu daudzums arī nav bijis diez ko ievērojams, tādēļ kārtējā jautājuma zīme paliek par ūdens līmeni upē un iespējamajām pārvietošanās opcijām pa upi – laivā vai vilkšus. Ierodoties pie Melnbāržu dīķa, aina paveras daudzsološa, jo ūdens caur slūžām tiek padots pietiekošā daudzumā, lai varētu mūs diezgan strauji skalot pa straumi uz leju, bet kamēr pakojamies un gaidām ierodamies visus laivotājus, slūžu šefiņš piegriež caurplūdi un virs ūdens parādās apglumējušu akmeņu muguras un ūdenszāļu pļava. Dažam labam neliela vilšanās, ka neesam paspējuši tikt uz viļņa, bet pozitīvismu tas nespēj kliedēt, un drīz vien kārpamies ar airiem pa grunti mēģinot tikt uz priekšu pa, tagad jau, seklo Gauju.
Kārtējā laivošana pa Gauju ir iesākusies ar sarkastisku jautrību. Laivošanas ātrums kādu pus kilometru ir atkarīgs no tā, cik ātri katrs var brist pa upi un vilkt aiz sevis laivu ar mantību un pārinieku tajā! Līdz ko mežš ir aiz muguras un sākas klajāks apvidus, upe apžēlojas un tās dibens lēzeni iegrimst, liecinot par to, ka varam kāpt laivās un baudīt tās turpmāko plūdumu līdz Jaunpiebalgai.
Esam ieplānojuši divu dienu laidienu ar nakšņošanu kaut kur starp Melnbāržiem un Jaunpiebalgu. Pirmās dienas finišs iekrīt tieši pie ūdenskrātuve pie Jēciem. Šis arī ir tāds kā vidusposms mūsu kopējā maršrutā. Nakamajā dienā nolaižam laivas otrpus HESa ūdenskrātuves un lēnām slīdam tālāk. Laivas vairs nenākas vilkt, jo ūdens daudzums ir pietiekošs un vienigie šķērslīši ir pāris akmens krāvumi, kas šķiet izveidoti ar mērķi radīt ko līdzīgu lopu dzirdināšanas vietām, jo Gauju šajā posmā vairakās vietās iekļauj ganību pļavas.
Esam dzirdējuši zināmu kritiku par šo Gaujas posmu, par to, ka upe izbagarēta un iztaisnota. Visiem zināmo patiesību sakot, arī sliktam dejotājam kaut kas vienmēr spiež. Ir gan daži taisni nogriežņi, tipiski aiz HESiem, bet Gauja te ir arī gana līkumaina un plūst gan caur pļavām gan ēnainiem mežu posmiem. Straume gan nav diez ko liela, bet vasaras vidū jau nevar visu uzreiz gribēt. Par cik atrodamies Vidzemes augstienē, tad ainava ir nedaudz pauguraina un upes krasti paceļas manāmi virs upes līmeņa. Kā jau tipiskā Latvijas upē, krasta līnija pārsvarā ir aizaugusi ar niedrēm, pārkareniem vītoliem un ar citu, dažiem zināmo un nezināmo augu valsti. Tuvāk Jaunpiebalgai atklājas izpļautas pļavas, tai skaitā arī krasti, kuros ērti izkapt un nopeldēties. Noslēgumā, protams, visi ar apmierinātības sajūtu raušamies ārā no laivām un noslēdzam laivošanu pa šo Gaujas posmu agrā pēcpusdienā.
Rezumē.
Laivošana pa Gauju šajā posmā piesaista ar to, ka uz upes būsiet tikai jūs vienīgie. Šī posma nepopularitāte arī ir šī posma odziņa. Teltīs gulētājiem arī nebūs problēmas atrast nakšņošanas vietas. Lai arī pāris vietās nedaudz izbagarēta, tomēr neliek vilties baudot vasaras sauli pļavu ielokos un veldzēties koku ēnā mežu posmos. Par cik apdzīvotu vietu krastos ir maz, tad nenākas skatīt arī tik ierasto atkritumu sanesumus, kas nu jau ir tik tipiska piedeva populārākiem laivošanas maršrutiem. Šī ir upe tiem, kuri vēlas pabūt vienatnē, dabas klusumā, nesteidzīgi baudot Vidzemes ainavu.

Atpakaļ pie citām upēm

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>