Dienvidsusēja

Zemgales upes iepriekš nebiju laivojis, tāpēc šoreiz nolēmām iemēģināt arī šī Latvijas novada ūdeņus. Ieskatoties kartē, saproti, ka izvēle te ir grandioza. Uz kuru upi braukt? Šādi tādi apraksti par dažām upēm ir pieejami, bet finālā izvēle krīt uz Dienvidsusēju. Neesam pārliecināti vai vasaras vidū upē ir pietiekošs līmenis laivošanai, tāpēc kā alternatīvu atstājam Mēmeli, bet ierodoties Neretā ir absolūti skaidrs, ka uz Mēmeli nebrauksim. Doma pazib aizkļūt līdz Aknīstei un sākt no turienes, bet nolemjam, ka laidīsimies no Neretas dambja. Pa 2 dienām nospraužam mērķi nokļūt līdz ietekai Mēmelē vai pat nedaudz tālāk.

 

Dienvidsusējas upe

laivošana pa Dienvidsusēju

upe pie neretas

 

1.diena.

Laivošana pa Dienvidsusēju sākas pie tiltiņa uz Neretas nelielo estrādi. Tur arī slidinām laivu straujam grāvim līdzīgajā upē. Izrādās, ka tas ir mākslīgi rakts, lai novadītu ūdeni no nelielā HES, jo pēc simts metriem grāvis ieņem lēnu un jau platāku tecējumu. Sākumā šaubījāmies par ūdens līmeni, bet jau pirmo minūšu laikā ir skaidrs, ka laivu vilkt nenāksies. Pāris reizes iemērcot airi līdz gultnei, secinām, ka te dziļums ir vidēji ap 1m. Ir nežēlīgi karsta diena un Neretnieki satupuši ūdenī teju aiz katra līkuma. Uz aci, ūdens izskatās tīrs un pati upe arī sakopta. Pamazām attālināmies no Neretas, un līdzeno ūdens virsmu ik pa brīdim aizklāj meldrāji. Nezinu gan šo augu īsto nosaukumu, bet tipisks upes skats ar šo augāju paveras Bauskā braucot pāri Mūsas tiltam.

 

laivā pa upi

Dienvidsuseja foto

 

Dienvidsusēja šajā posmā ir lēna un pārsvarā to ieskauj ganības, pļavas vai krūmājs, tikai dažviet aizēnojot upi ar kādu apskates vērtu nokarenu vītolu lauka malā, kas tiešām šeit nav retums. Diži neslinkojam un dodam pa airiem.

 

laivošana pa upēm foto

Dienvidsuseja bildes

 

Paši pārkāruši kājas pār bortiem un ik pa brīdim saslapinot cepures un t-kreklus, mēģinām pazemināt ķermeņa temperatūru kā vien mākam. Govis arī mīcās pa upi, iebridušas līdz vidum, un ar absolūtu ignoranci pagriež tikai galvas mūsu virzienā.

 

upju apraksti

laivošana pa upēm

 

Upē nav ne šķēršļu, ne seklu braslu, tāpēc nenākas kāpt ārā no laivas, lai to vilktu pāri kritušiem kokiem vai pa grunti. Šī ir riktīga plezīra upe, kur bez iespringuma var laivot lielākā kompānijā vai arī ar bērniem. Papildus visam, Dienvidsusēja ir pārbagāta ar ūdensrozēm. Tās ir gandrīz aiz katra trešā līkuma, te pa vienai, te vesels ūdensrožu līcis. Vecpiebalgas ūdensrožu statuss ir apšaubāms redzot Dienvidsusējas dabīgo krāšņumu.

 

ūdensrozes foto

ūdensrozes foto

 

Pa abām dienām uz upes esam papeldējuši zem vairākiem iekārtajiem gājēju tiltiņiem, kas daudz maz līdzinās viens otram ar izrūsējušām trosēm un ar ne tik svaigiem koka pāļiem krastos, kuros arī ir iestiprinātas tās pašas troses. Pārmetot pāri kādu svaigāku dēli, tilta turpmākais izmantošanas risinājums domājams tiek atrasts pašu laucinieku spēkiem.

 

Dielvidsusēja laivas

Laivošana laivas

upju foto

 

Ja līdz Sproģiem krastmalā ir redzama kāda viensēta vai izpļauta pļaviņa, tad aiz Sproģiem iepeldam tādā kā pustumsā. Pēc kartes spriežot, te sākas mežs abos krastos un tuvāko pāris stundu laikā šķiet atrast variantus, kur nakšņot var kļūt problemātiski. Protams, nakšņošanas vietas pirms brauciena nepētījām, un arī šajā pusē nemaz tik liela piedāvājuma nav…bet vakars nenāk pēc pasūtījuma un piefiksējam to, ka saule diži ilgi uz mums vairs negaidīs, tāpēc sākam straujāk vicināt airus un skatāmies pēc sakarīga krasta, kur pielikt punktu šīs dienas Dienvidsusējas izpētei. Samanām nelielu izmīdītas zāles stūrīti divmetrīgā stāvkrastā un nolemjam, ka tālāk nebrauksim, jo sazin kad vēl būs iespēja ieraudzīt ko citu, izņemot krūmus, nātres un niedres abos krastos. No Neretas līdz nakšņošanas vietai aiz Sproģiem esam nokļuvuši 5 stundās.

 

lavojot pa upēm

zemgales upes bildes

upju apraksti

 

Pāris reizes noslīdot pa dubļaino krastu atpakaļ upē, ņirgdami esam uzdabūjuši laivu augšā, kā atklājas – izcirtumā, kurā vientuļš traktors vēl cenšas līdz tumsai izvest kārtējo baļķu kravu. Peldēties jāiet ar airi, jo dubļainajā krastā ir tikai pāris zāles stiebriņi pie kā pieķerties, bet vēlreiz tīram slīdēt pa dubļiem upē negribas. Liels pluss izcirtumos ir tas, ka malkas apkārt kā malkas šķūnī. Mīnuss tas, ka traktors baļķus vedīs nevis līdz tumsai, bet līdz rītam, bet pēc vidējā Bonīša uz diviem, traktora skaņas vairs nešķiet tik kaitinošas un mostamies no tā, ka zāģeri ieradušies pirms dienas svelmes un sāk griezt mežu ap pulksten 6!

2.diena.

Teltī jau ap pulksten 9 ir neizturams cepiens, un pa pusei aizpampušam prātā nāk Apollo portāla rakstu trulie komentāri par „nospraustās dienas” tuvošanos. Izlienu no jurtas un secinu, ka izcirtumi ir bagāti ne tikai ar malku, bet arī ar visu veidu zināmajiem un nezināmajiem insektiem, kas mēģina ielīst ausīs, acīs un teltī + vēl iekost. Pakojamies paātrinātā tempā un drīz vien esam atkal uz upes.

 

upju izvēle foto

upes daba laivas

 

Protams, nepaiet ne 30 minūtes, kad kreisajā krastā ir ideāla nakšņošanas vieta. Pēc kartes šķiet, ka Stadelnieki – glauna māja ar sakoptu un izpļautu upes krastmalu un laipu piedevām. Ko nu vairs, atkal ieņirdzam par pagājušās nakts lielisko atpūtu un lecam no laipas upē.

 

2 krasti

lavošana

 

Turpat pie plašajiem īpašumiem ir tāds kā mākslīgi veidots aizsprosts, bet paceļot dēli, kas pārmests pāri lielākajiem akmeņiem, kajaks pats skaisti izslīd cauri aizsprostam un tālāk Dienvidsusēja piedāvā nedaudz savādāku laivošanu kā pirmajā dienā.

 

laivošana

 

Parādās seklākas vietas ar nelielām krācēm. Atkal samanāma dzīvība upes krastos un zemgalieši, kas sasēduši upē, glābjoties no dienas svelmes. Pēc neilga laika tiekam līdz Ērberģei, kur vietējā jaunatne ir tik laipna un pat piedāvā ar motociklu aizvizināt līdz vietējam veikalam. Pie mājām, kurām blakus esam piestājuši, saimnieks piedāvā upenes, jāņogas un ķiršus, jo sakot, ka nav kas ēd. Papildus, īsumā nocitē savu biogrāfiju un dažus izgriezumus no armijas dzīves. Saprotam – viesi šeit ir retums. Ciematiņš tīri glīts ar sakoptām ieliņām, skaistu tiltu pāri Dienvidsusējai, un ar savu lendroveru pie centrālās privātmājas. Velkos pa dienas svelmi no attālā veikaliņa atpakaļ uz upi ar 2 aukstiem aliņiem un zaļo vīnogu maisiņu rokās pa ceļam nobildējot upi no tilta un vēl šo to.

 

laivošana foto

Dienvidsusējas bildes

upju ainavas

lavas upes

 

Aiz Ērberģes sākas upes uzpludinājums, jo kā nu bez viena HES dienā. Aiz HES tāda kā pļava uz ūdens, kurā pat iestrēgstam uz kādu momentu un ceļos kājās, lai redzētu, kur vispār tā upe palikusi.

 

lavās pa upēm un ezeriem

laivojot pa upēm

laivojot pa upēm bildes

 

Tālāk, līdz nospraustajam finišam daudz vairs nav atlicis. Upe atkal ir mierīga un lēna. Pēc stundas sasniedzam pēdējo HES, kas ir manāmi lielāks par iepriekšējo un ūdenskrātuve atgādina Brocēnu ezeru miniatūrā. Pārvelkam pāri laivu, izpeldamies un līgani izņemot pēdējo līkumu, iekuģojam Mēmelē. Kreisajā krastā Lietuva, labajā Latvija. Tā vēl kādu pusotru stundu un pirms Kurmenes kāpjam krastā. Kopā otrajā dienā uz upes esam pavadījuši 6 stundas.

 

laivošana

laivošana pa upēm

laivošana pa Mēmeles upi

 

Rezumē.

Dienvidsusēja ir ļoti zaļa upe un labi laivojama. Problemātiski būtu ar gumijas laivām, jo tās būtu jāvelk cauri niedrēm, kas ir neatņemama šīs upes sastāvdaļa. Gumijas laivām piemērotāka braukšanas sezona būtu pavasaris vai agra vasara. Ja neesiet izlepis ar nakšņošanas vietu izvēli, tad tā arī nebūs diža problēma, jo upe pārsvarā plūst cauri pļavām. Laivošana pa Dienvidsusēju gan grandiozas un nepiedzīvotas emocijas neraisīs, nekādu Oh! un Ah! nebūs, bet kā interesantu momentu var minēt ūdensrožu pārpilnību un sastaptos pozitīvos vietējos iedzīvotājus, ar kuriem nācās pārmīt kādu vārdu. Šķita, ka uz Dienvidsusējas laiks ir apstājies, un neviens šajā Zemgales nostūrī nesatraucas par ikdienas problēmām. Visas upes garumā no Neretas līdz Mēmelei paralēli iet arī lielceļš, kas dod iespēju finišu pārcelt gandrīz uz jebkuru vietu. Kopumā ņemot, Dienvidsusēja piedāvā patīkamu atpūtu un laisku zvilnēšanu laivā.

Atpakaļ pie UPĒM

***

 

Lasiet arī:

KO ŅEMT LĪDZI LAIVU BRAUCIENĀ

LAIVOŠANA AR BĒRNIEM. KAS JĀZINA UN KO ŅEMT VĒRĀ

PADOMI KAJAKA IEGĀDEI

4 Comments

  1. Labdien,

    gribēju painteresēties, kas bija laivu īrnieks nobraucienam pa Dienvidsusēju?

    Jau iepriekš paldies par atbildi.

    Artūrs.

  2. lasu Jūs stāstu un atceros savējo: smaids līdz ausīm tajā vietā, kur upe par pļavu kļūst! :D

    p.s. man arī laiks stājās šīs upes ūdeņos… :)

    • Nākamreiz var droši mēģināt laisties upē virs Neretas. Dienvidsusēja noteikti ir braucama arī augštecē pēc nelieliem lietiem un sagādās virkni skaistu mirkļu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>