Brasla

Laivošana pa Braslu ir viennozīmīgi viena no labākajām izvēlēm, ko brīvdienu laivotājs var izdarīt. Par cik Brasla tek cauri Gaujas Nacionālajam parkam, tad skatam pavērsies majestātiski smilšakmens atsegumi abos krastos, gluži tāpat kā tik ierastajos Gaujas maršrutos. Laivošanu pa Braslu nolemjam sākt Plācī, lai pa divām ar pusi dienām bez steigas tiktu līdz Siguldai. Ierodoties Plācī ir skaidrs, ka laivošanu varējām sākt arī augstāk, jo ūdens līmenis ir pietiekoši augsts priekš smailītes.

laivošana Braslas upe

1.diena.

Ierodoties pie pienotavas, nokrāmējam smaili un ātri visu nogādājam pie upes. Tilts ir turpat blakus un kā izskatās, tā arī ir viena no sakarīgākajām vietām, kur ieslidināt upē laivu. Jautājums paliek, kur atstāt auto? Pienotavā saka, ka pagalmā notiek būvdarbi, tāpēc labāk atstāt turpat stāvlaukumā iepretim. Uz jautājumu, vai ir droši, atbildē saņemu, ka tāpat te (Plācī) nav vairs jauniešu, kam ienāktu prātā kaut ko demolēt, zagt vai laupīt, jo visi jau ir Anglijā vai Īrijā. Auto paliek turpat stāvlaukumā, bet mēs ātrāk lecam laivā, jo tilta apakšu pēc smakas spriežot bieži apmeklē vietējie bomži vai tam līdzīgie.

laivojot pa Braslu

laivošana pa Braslu

Laivošanu esam sākuši vēlā pēcpusdienā un nolemjam tikt līdz Zemnieku saimniecībai „Vējiņi”, kur burtiski upes krastā ir ideāla vieta ar elektrību!, kur uzcelt telti, uzgrillēt un pie reizes apmeklēt pazemes ezerus, kas ir turpat blakus. Upe posmā no Plāča līdz Straupei ir lēna, tāpēc slīdam cauri siltajam jūlija vakaram un izbaudām ainavu.

laivojot pa upi Brasla foto

Braslas upe

laivas pa Braslu

Par cik ir piektdienas vakars, pāris krastmalas mājās dzirdama skaļāka mūzika un vietējo balsis. Visādā ziņā, uz upes nejūties kā nekurienes vidū, kur sabiedrība jādala tikai ar izbiedētajām pīlēm. Tuvojoties Straupei, parādās arī pa kādai nelielai krācītei, kas patīkami uzlabo omu. Krastos pa kādai vecai ēkai, kur daža laba laikam kalpojusi kā vecas ūdensdzirnavas, bet tagad tikai kā dzīvojamā māja.

laivošana pa braslu

foto laivu maršruti

upju foto

Kuģojot cauri Straupei, nedaudz izbrīna kāda vietējā aborigēna savdabīgi nostiprinātais krasts. Tā vietā, lai būvgružus nogādātu tam paredzētā vietā, vienkāršākais risinājums ir bijis to visu sabērt upē.

laivošana atkritumi

Visādā ziņā, šāds skats ir pirmais un pēdējais, kādu samanām visas upes garumā, un droši varu teikt, ka Brasla ir viena no tīrākajām upēm pa kuru esam laivojuši. Nav ne PET pudeļu, kas parasti ir neatņemama Latvijas upju sastāvdaļa pēc zivīm, ne arī citu drazu. Nemāku gan teikt, vai upe ir sakopta, vai vienkārši viss ir aizskalots jūriņā. Starp citu, visu tūristu zināšanai – kad PET pudeles sadedzina speciālās krāsnīs pie temperatūras 1200⁰C, tikai tad videi netiek nodarīts kaitējums. Maldīgs ir uzskats, ka tikšu vaļā no plastmasas, to iemetot ugunskurā.

Pēc mirkļa jau esam aiz Straupes un atduramies pirmajos šķēršļos. Izkāpju, iestumju laivu un tālāk līdz kempingam slīdam bez aizķeršanās.

laivošana pa Braslu

Pēc kartes ZS „Vējiņi” šķiet tuvāk, jo sāk tumst un baidāmies, ka esam paslīdējuši garām, jo pa Braslu laivojam pirmo reizi, bet kempings nav nekur pazudis, jo pēc mirkļa atstājot aiz muguras pirmos smilšakmens atsegumus jau ir norāde upes krastā par 1.dienas galamērķi. No Plāča līdz Vējiņiem esam nokļuvuši 2,5 stundās.

kajaks laivošana

Braslas smilšakmens

Z/S Vējiņi

2.diena.

Silts rīts. Garastāvoklis vairāk kā lielisks. Kempinga vieta perfekta. Brīvdienu atpūta norit pēc ideālā scenārija. Viss aiz sevis nokopts, neko neesam aizmirsuši un varam irties Siguldas virzienā. Upe nav diži strauja. Tas izbrīna, jo lasot aprakstus, šķita, ka sagaidīsim ko savādāku. Bet tas nav showstopers, un baudot jauko laiku, spiežu tikai fotoaparāta slēdzi visos virzienos.

Braslas krastā

laivošana kajaks

Braslas ieži

Aiz kāda līkuma krastā kanoe vraks. Var jau sabojāt laivu, bet nezinu kā jānopūlas, lai pārlauztu to uz pusēm?! Varbūt ģeogrāfi vai fizmati…? :D Turklāt otru pusi kāds laikam bija aizstiepis. Laikam saimniecībā noderēja…

laivas vraks Brasla

Vēl viena interesanta atrakcija ir dīvainais no virvēm sapītais tilts, ko drīz vien sasniedzam. Atrakcija tāpēc, ka tas prasa zināmu balansu, lai tam tiktu pāri. Pāris uzjautrinošu brīžu, un kā bērni priecādamies esam pieveikuši šo oriģinālo šūpuļtīkla izskata tiltiņu pāris reizes abos virzienos.

baraslas krastā

virves tilts Brasla

Turpat aiz tiltiņa pirmais nopietnākais šķērslis, kur rūpīgi izstūrēju smaili starp akmeņiem, lai nenāktos kāpt ārā. Savā ziņā smieklīgs, bet savdabīgs izaicinājums, ko katrs, kurš kādreiz laivojis uzreiz sapratīs.

laivošana pa upēm

10 minūtes vēlāk skaidri samanām, ka Brasla kļūst platāka un dziļāka. Iekuģojam Braslas ūdenskrātuvē, kas noslēdzas ar mazo HES otrpus Rīga – Valmiera šosejas tiltam. Sastopam arī pirmos laivotājus, kuri nedaudz tā kā kunga prātā mēģina griezt koka laivu pa straumei. Drīz vien arī viņi ir aiz muguras un sejā iepūš pretvējš līdz ko esam sasnieguši ezeram līdzīgo Braslas posmu. Daļu ezera klāj ūdenszāles un pat samanām vecu būdeli. Šķiet, ka tā uzcelta pirms HES izbūves un tagad lēnām grūst uz salas pēc upes uzpludināšanas.

Braslas HES foto

HES foto laivošana

smaiļošana pa upēm

No kempinga līdz HESam esam nokļuvuši 4 stundās, un par cik uznāk kārtīgs vasaras lietus gāziens, lai velti nemirktu, sastumjam mantas zem smailes un izmantojam šo laiku patīkamai pusdienlaika peldei. Pēc pusdienām, kajaku apnesot pa labo HES malu, ieslidinām atpakaļ Braslā un iramies tālāk.

Laivošana pa Latvijas upēm

aizsprosts uz upes

Brasla laivas

Jau tūdaļ atduramies pret akmeņaino upes gultni, jo HES slūžas kā šķiet ir pilnīgi ciet un ūdens līmenis aiz slūžām ir kritisks pat smailītei. Kārtīgi pat nesākuši laivot, jau kāpjam ārā un nedaudz ievelkam savu peldlīdzekli. Pēc pirmā līkuma viss atkal ir labākajā kārtībā un te arī sākas laivošanas pa Braslu aizraujošākais posms. Upe kļūst te šaurāka un dziļāka iespiesta starp stāviem smilšakmens klintājiem, te atkal platāka, krāčaināka un seklāka, kas biežāk liek izkāpt no laivas un pārvilkt to pāri sēkļiem. Te laikam arī radies upes nosaukums.

laivošana

laivošana Brasla

laivošana pa Braslu

Braslas smilšakmens iezis

Vienīgais šķērslis, kas prasa nelielu piepūli ir priede, kas šķiet nesen pārgāzusies pāri visai upei – ne pa apakšu izbraukt, ne apkārt apbraukt.

Braslas upe

Pēc 1,5 stundas laivošanas attālumā no HES, nolemjam palikt pa nakti stāvkrastā, kur pat kāds ir parūpējies atstājot nedaudz malkas un rūpīgi iepakotus sērkociņus. Pozitīvi novērtējam šādu rīcību un dodamies peldēt pēc tam, kad kaut kā par abiem esam uzstīvējuši laivu salīdzinoši augstajā pacēlumā.

Pie Braslas

smaiļošana kajaki

3.diena.

Šķiet smilšakmens atsegumu krāšņie krasti ir beigušies ar iepriekšējās dienas saulrietu, jo nākamajā dienā Brasla pārtop par tipisku Latvijas zāļaino upi, kas tā arī turpinās līdz pašai Gaujai. Krasti noauguši dažādas šķirnes zaļiem lakstiem un ik pa brītiņam var samanīt lielās gauras māmiņu ar mazajiem, kas tad arī ir lielākā šī rīta izprieca.

Brasla vasarā

piles foto

Gauju sasniedzam pēc nepilnas stundas un jau pie ieteces saprotam, ka esam nokļuvuši no džungļiem civilizācijā. Ik pēc pus minūtes garām peld dažādas peldošas ietaises ar dažādu kondīciju laivotājiem uz tām. Vienīgais, kas trūkst Gaujā ir pretējā virziena joslas un ceļa zīmes „dodiet ceļu” pie Braslas ietekas tajā.

Brasla foto laivošana

Jūlijs ir laivošanas apogeja, tāpēc ātri izlavierējot starp pārējiem kuģotājiem pēc 1,5 stundām jau esam Siguldā.

Rezumē.

Brasla ir viena no krāšņākajām un skatiem bagātākajām upēm. Laivošana šeit sagādā patiesu prieku. Ja sākumā tā šķiet apdzīvota, tad pēc Rīga-Valmiera šosejas tā izlokās pa absolūtu nekurieni līdz pat ietekai Gaujā. Vietas telšu celšanai nav ilgi jāmeklē. Kaut gan krasti ir diezgan stāvi, toties skats no nakšņošanas vietas atsvērs pūles, ko sagādās laivas uzdabūšana kādā stāvākā vietā. Laivošana pa Braslu ir ideāla izvēle pirmās laivošanas reizei – pozitīvu iespaidu  par laivošanu radīšanai! Daudzi izvēlas šo maršrutu pavasarī, kad upe ir bagātāka ar ūdeņiem. Tas noteikti sagādā papildus emocijas posmā aiz HES. Tad var griezt lejā arī ar pūšļiem, kas, savukārt, nepavisam nebūtu ieteicams vasaras vidū, kad ūdens ir relatīvi zems.

Atpakaļ pie UPĒM

***

Lasiet arī:

MALAIZIJA, JEB NEGRIBU UZ MĀJĀM...

KO ŅEMT LĪDZI LAIVU BRAUCIENĀ.

LAIVOŠANA AR BĒRNIEM. KAS JĀZINA UN KO ŅEMT VĒRĀ.

3 Comments

Leave a Reply to gatis gailītis Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>