Ahja – Igaunijas skaistule

Ahja river

 

Šoreiz Jāņi Igaunijā. Kā ierasts jau vairākus gadus – protams, laivās. Saklausījāmies, ka Ahja ir Igaunijas upju upe, tad metam mantas auto un stūrējam uz kaimiņzemi. Šoreiz esam paliels kolektīvs, līdz ar to, sarunājam vietējo laivu nomnieku, kurš mums arī pieved kanoe pie pašas upes. Esam ieplānojuši divarpus dienas uz ūdens un saimnieks saka, ka šis tad arī ir labākais un skaistākais upes posms, ko mums arī nāksies pašiem izpētīt.

89.štrāsi starp Põlvu un Ihamaru Ahja šķērso dziļā ielejā, kur tad arī krāmējamies savos peldlīdzekļos un, mērkdami airus ūdenī, pacilātā garastāvoklī slīdam iekš tās nezināmās Igaunijas upes.

Atšķirībā no Latvijas upēm, igauņi ir parūpējušies par upes tīrību – tīrību ne tikai no veikalos pērkamās drazas, bet arī no sagāztiem kokiem. Pirmajā dienā upe lokās pa mežiem un purvainām vietām, mezdama līkločus vietās teju pa 180 grādiem. Straume lēna, toties upīte pietiekami dziļa, lai nenāktos sēdēt uz sēkļiem un fantazēt par to, kurš kāps ārā iestumt laivu. Jāņu aliņš arī ribās, tā ka jautrība pa pilno – kādas 8 letiņu laivas te panāk viena otru, te atkal atpaliek…

Igauņu puikas arī nav no mājās sēdētājiem. Pirmajā dienā tā mazāk to laivotāju, bet otrajā, kad mežainos krastus sāk nomainīt smilšakmens atsegumi, laivotgribētāju ir papilnam. Estiņi arī jautrā prātā – svin savus Jaanipäeval uz pilnu klapi. Dažs labs iestiprinājies, knapi ņem kādu asāku līkumu, ģimenes ar bērniem, tūristu grupiņas un citi laivotgribētāji otrajā dienā pat buktē viens otra laivas, kad vairs nezina kā savākties, kad kādā līkumā izveidojies korķis. Lai vai kā, neviens ne par ko necepjās un, sveicinot viens otru, dod tik pa airiem.

Kempinga vietas laivu nomnieks arī mums jau ir parādījis, tā ka automašīnas pirmajā plānotajā nakšņošanas vietā esam jau piedzinuši pirms tam. Kā sacīt jāsaka, šis laivojums ar komfortu – laivas pustukšas. Vizinām tikai savas pakaļas, nedaudz provianta, dziru un cīgas.

Kā jau minēju, otrā diena ir kolorītāka klinšaino atsegumu majestātiskuma cienīgo skatu dēļ. Šķiet, ka atrodies Braslas klinšainajos posmos, tikai te to ir nedaudz vairāk. Bet kā parasti – kur klintis, tur HES. Ahja arī ir nosprostota, līdz ar ko, laivošana pa appludināto iegarenam ezeram līdzīgo upi arī ir neizbēgama. Bet pie tā jau pierasts – neliela fiziska piepūlīte un laivas iestumjam jau otrpus aizsprostiem. Apdzīvotu vietu pa ceļam teju kā nav, izņemot vienu nelielu ciemiņu pie HES, kur var aiztekalēt uz vietējo bodi, ja ko savajagas. Otrā diena aiziet baudot burvīgos mežainos krastus, smilšakmens stāvkrastus un sakoptos igauņu īpašumus Ahjas krastos.

Otrā nakšņošanas vieta ir skaisti sakoptā pļaviņā kādi 4km aiz Saesaare aizsprosta. Te ir apmetušies arī pārējie igauņu līgotāji, sacēluši teltis un turpina svinības. Trešā diena ir noslēdzošā, bet viss skaistums palicis otrās dienas posmā. Paairējam kādas četras stundas un metam mieru.

Rezumē.

Laivošana pa Ahju ir viena bauda, ne tikai skaisto skatu dēļ, bet arī tās sakoptības un tīrības labad. Uz upes nav neviena koku sagāzuma, kas liktu nodarboties ar laivu vilkšanām un stumšanām. Laivu nomas serviss ir perfekts, saņemam visu atbalstu no vietējās firmiņas, kas parūpējas, lai mums būtu lieliska atpūta Igaunijas zemē. Pati upe pietiekami dziļa, līkumaina un ar straujtecītēm, kas sagādā visiem tik gaidīto ekšenu. Upe, ko noteikti pats personīgi ieteiktu kā vienu no tām, kas jāiemēģina, ja esi entuziastisks laivotājs. Uz Igauniju vēl aizbrauksim, noteikti tur līkumus pa mežiem met vēl kāda upju skaistule.

Atpakaļ pie citām upēm

***

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>