Aiviekste

Šī gada ziema ir manāmi ieilgusi – aprīļa vidus, bet Madonas pusē mežā vēl pusmetrīgs snigs. Saule gan ir pakausējusi apkārtējās pļavas, tādēļ slīkst ne tikai Ogre, Jelgava vai Līvāni, slīkst visi un viss, kas atrodas upju tuvumā. Pirms pāris gadiem ieskatījos teicijas blogā, kur uzgāju savdabīgi interesantu nodarbi – laivot pa pavasara appludinātajām teritorijām. Pagājušajā gadā nenotrāpīju uz plūdu kulmināciju, tādēļ šogad rūpīgāk pasekoju līdzi ūdens līmenim Latvijas upēs. Pēc pāris kontrolzvaniem, lai noskaidrotu vai ledus ir izgājis Lubānas apkārtnē, dodos pa taisno uz Abaini – pāris metrus platu upīti, kas iztek no Lubānas ezera un ietek Aiviekstē. Pa ceļam uzzvanu pāris potenciālajiem laivotājiem, bet neviens neizsaka vēlmi sēdēt laivā aukstajā aprīļa vējā, tādēļ dodos vienatnē. No Meirānu slūžām pa katastrofālu ceļam līdzīgu brauktuvi tieku līdz Abainei un secinu, ka laivošana „tur” nekāda neiznāks – ledus vēl nav izgājis. Nekas cits neatliek kā doties uz Aiviekstes slūžām. Tur, par laimi, viss oki, ledus nav un visa apkārtne slīkst plūdos, ko arī biju gaidījis. Pāris mašīnas novietotas turpat pie slūžām blakus Lubānas mitrāja tūrisma centram, kurš ir slēgts, un tālumā uz Lubānas ezera var samanīt sēžam pašnāvnieciskus tipus, lai gan krasti jau atkusuši. Vairāk nav neviena, izņemot, šķiet, tūkstošiem zosu, pīļu, jūras kraukļu un gulbju gan uz ūdens, gan gaisā. Fascinējošs skats paveras visapkārt – neviena nav, tikai gigantisks ūdens līdzenums teju vai uz visām pusēm…un pa vidu ceļš. Pie slūžām izvietota informatīva plāksne, kurā iemetot aci izlasu, ka motorizēti kuģot te ir aizliegts. Par airu laivām gan nekas nav minēts, tādēļ, atmetot jebkādas šaubas, ka laivošana pa Aivieksti varētu būt ierobežota, ar azartisku steigu iros jau pa upi uz leju.

laivu brauciens

ūdenstūrisms

aiviekstes laivas

ūdenstūrisms

Straumi gan nekādu nejūt un nemana, jo ierastās upes vietā ir ezers bez konkrētām krasta iezīmēm. Laiks gan ir apmācies, pūš nepatīkams vējš, bet toties nelīst, tādēļ sestdienas pozitīvā relax noskaņojumā cilāju airus un vēroju apkārt notiekošo. Nekas jau dižs nenotiek, bet paši jau saprotiet, ka galvenais ir process, pēc tam jau pārējais… Aiviekstes patieso platumu un tecējumu var sazīlēt tikai pēc rindiņā saaugušiem applūdušiem krūmājiem, kas it kā rindojas abos nogrimušajos krastos, līdz ar to iezīmēdami upes kontūras. Ja krūmājs izzūd, tad nākas aizdomāties, kur tā Aiviekste tagad te reāli tek, jo apkārtne līdz horizontam ūdenī.

kur laivot

laivošana

Pietuvojoties mežam, secinu, ka arī tur nav kur izkāpt, jo viss ir nogrimis. Prātā ienāk doma – ja metu ripā ar visu laivu, tad nav pat kur izpeldēt krastā; nosalšu gan jau pēc kādām 20 minūtēm utt. Varbūt kāpšu kokā?…a ko tālāk? Šādas domas uzjautrina un uztur kaut nedaudz adrenalīna dozu. 

palu laiks

kajaks smailīte

ūdenstūrisms

Par cik esmu iekāpis lavā pusdienlaikā, nolemju kādas 3 stundas laisties pa klajumam līdzīgo upi uz leju, tad 3 stundas atpakaļ. Secinu, ka pretstraume te nebūs showstoper un atpakaļ krastā līdz tumsai tikšu. Pēc pāris kilometriem sākas Vērdes kanāls. Tā pati Aiviekste vien ir, tikai iztaisnota kā stīga. Paveroties pa labi, ir skaidrs, ka blakus esošā Vērdes upīte un tālākā Iča tagad ir savienojušās vienā lielā okeānā, kurā peldu es un bariem vietējo un migrējošo putnu.

Latvijas daba

Lubānas līdzenums

Laivu brauciens

Lai arī pa kreisi esošais mežs ir applūdis, toties secinu, ka pretējā pusē – pļava ir brienama līdz viduklim. Ja jāpeldas, tad vismaz varēšu stāvēt ūdenī slapjš un domāt, ko darīt tālāk (kārtējā jautrā doma, jo nav jau vienatnē ar diži ko daudz savas smadzenes nodarbināt). Iesūcu no termosa karstu tēju, uzairēju un slīdu klusi pa Vērdes kanālu. Liekās, ka esi viens uz šīs planētas + vēl dažas lidmašīnas tranzītā augstu gaisā. Neviena makšķernieka, neviena laivinieka. Idille totāla. Laiks ir kļuvis jaukāks un pat saule periodiski pasilda sānu. Ik pa brītiņam izmetu nelielu loku caur mežu, kur iespējams iestūrēt starp kokiem un krūmiem.

plūdi Aiviekstē

Lubānas ezers

laivu brauciens gauja

Laiks iet ātri un netālu pirms Zvidzes upītes ietekas Aiviekstē griežu smaili apkārt un dodos atpakaļvirzienā. Lai nebūtu jāiras pa bezgalīgi garo Vērdes kanālu pretējā virzienā, paairēju pa kreisi Ičas virzienā pāri applūdušajām pļavām. Nesteidzoties ne ar airēšanu, ne arīdzan ar teoretizēšanu, nonāku pie secinājuma, ka putni tomēr ir interesanti un skaisti Dieva radījumi. Par cik īpašumā nav telezoom objektīva, tad nemaz nemēģinu veidot mākslu tos fotografējot, bet sāku saprast putnu vērotāju aizraušanās reālo iemeslu. Velns parāvis, putnu te tiešām ir tik daudz, ka… pat putnu vērošanas torņi ir saslieti Lubānas ezera krastos! Šejienes putni nav gluži kā galvaspilsētas kanāla pīles, kas peld blakus laivai. Te tuvāk par 20 metriem laiva netiek pielaista – drošības rādiuss, kādu te ietur vietējie lidoņi nav gluži veiksmīgs, lai noķertu fotoaparātā pīles vai jūras kraukļa sejas izteiksmi. Turpinu klusi mērcēt airus, lai tiktu uz priekšu šajā ūdens līdzenumā…

upju maršruti

Pali Aiviekstē

laivošana

kajaki laivas

Tuvojoties izejas un finiša punktam, laivu brauciens šķiet tagad varētu tik sākties – pat vēja vairs nav, un ūdens klajums ir pārvērties par spoguli bez vilnīšiem, kurā atspīd tikai pēcpusdienas saule. Pāris līkumus vēl izmetu pa applūdušajām pļavām, šķērsojot nelielus krūmājus un koku audzes un Aiviekstes slūžas jau samanāmas.

Putnu vērošana Lubānas ezers

plūdi aprīlī

Aiviekstes slūžas

Krastā piestājusi tumši zila ņiva un pavecāks vīrelis vēro mani ar binokli. Kad esmu jau krastā, minētais kungs pienāk un prasa, ko esmu saķēris, bet redzot, ka laiva man tukša un makšķerēšanas piederumu man nav, piezīmē, ka laivot te gluži nedrīkst līdz 1.maijam, jo spēkā ir liegums. Laikam jau kāds inspektors, pie sevis secinu. Formas tērpa gan nekāda šim nav, bet binoklis…un ŅIVA! Tādi tipi vienkārši te nestāv! …bet nu cilvēks bez gala laipns, un atvadāmies ar 5 minūšu jauku sarunu par putnu ligzdošanas tēmu Lubāna mitrājā.

VW Passat

Lubānas ezers

Rezumē:

Laivošana pa Aivieksti ir nodrošinājusi kārtējās fantastiskās brīvdienas. Aprīlī – palu laikā Aiviekste te ir tikai neliela upīte, kuru pat nav iespējams noraksturot. Var jau teikt, ka Aiviekstes te nav, jo ir tikai viens liels ūdens klajums! Tie, kuri nav bijuši pie Lubānas ezera – noteikti to ir vērts apskatīt. Ūdens te ir visapkārt, un ne tikai! Putnu ir tūkstošiem. Sirreāla sajūta stāvot vienam starp šiem ūdeņiem. Palu laikā slūžās ir līdz galam vaļā, bet ūdens šķiet nekur netek, jo tā ir tik daudz!!! Uz šīm vietām var braukt! Var braukt pat uz vairākām dienām, ņemot līdzi visu ģimeni utt. Te tiešām ir skaisti. Esmu izbaudījis Lubānas klānus vienatnē…un arī nedaudz vietējos noteikumus pārkāpis. Sorry. Tagad gan saprotu, kādēļ upē neredzēju ne laivotāju, ne makšķernieku. Dodoties jau prom, neatmetu domu par Abaines upītes izlaivošanu kādā citā reizē. Kaut tikai tā laika pietiktu visas šīs skaistās vietas apskatīt.

Atpakaļ pie UPĒM

***

 

Jums noteikti interesanti būs lasīt arī:

LAIVOŠANA PA LATVIJAS SKAISTĀKO UPI

KO ŅEMT LĪDZI LAIVU BRAUCIENĀ

LAIVOŠANA PA TARTAKU

 

 

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>